Bjaurinti latviškai

Bjaurinti - bjaũriai  adv.  riebīgi; nejauki; pretīgi;
bjaurybė  (1)  kopdz.
1. riebeklis   -e; draņķis   -e
neimk tos bjaurybės į rankas - neņem to draņķi rokās
2. nelietis   -e; neģēlis   -e; nekrietnelis   -e;
bjaurinti   (~ina,  ~ino) ,  /pa/darīt nejauk/āk/u  (riebīg/āk/u); /pa/darīt neglīt/āk/u; /sa/ķēzīt;
bjauroti   (~ója,  ~ójo)
1. /ap/ķēpāt; /ap/smulēt; /sa/ķēzīt
2. ķengāt; lamāt;
bjauruma  (3b)
1. riebīga  (nejauka) vieta
2. slapjdraņķis;
bjaurumas  (2) riebīgums; nejaukums; neglītums; nekrietnums;
bjaurus   -ì  (4) riebīgs   -a; nejauks   -a; pretīgs   -a; nekrietns   -a