Išimtis latviškai

Išimtis - išimtìnis   -ė  (2) izņēmuma-; sevišķs   -a; īpašs   -a; ārkārtīgs   -a
išimtinė teisė - izņēmuma tiesības
išimtinumas  (2) izņēmuma stāvoklis; ārkārtīgums; sevišķums; vienreizīgums;
išimtis   (~iẽs)  (3b)  s. izņēmums
be išimties - bez izņēmuma
išimties tvarka - izņēmuma kārtā  (veidā)