Godīgs lietuviškai
Godīgs - godi
ppr.
pl.
sk. godības
godība
visā savā godībā -
1)
visa savo didybe
2)
iron.
- visa savo grožybe
godības
tik
pl.
pokylis,
vaišės,
šeimos šventė
godībnieks
~ībniece
(gen.
pl.
f.
~ībnieču)
,
šventinio pokylio dalyvis
-ė
godīgs
-a
,
doras
-a,
padorus
-i
godīgi uzvesties - dorai
(padoriai) elgtis
godīgums
padorumas,
dora,
dorybė
godinājums
pagerbimas,
garbinimas,
pagerbtuvės
godināšana
garbinimas,
garbstymas,
pagerbimas
godināt
(~inu,
~ini,
~ina,
~ināja,
~inās)
,
garbinti,
[pa]gerbti
godināt jubilāru - švęsti sukaktuvininko šventę
godināt mirušā piemiņu pieceļoties - pagerbti mirusiojo atminimą atsistojimu
godkāre
tik
sg.
godkārība
tik
sg.
garbės troškimas
godkārīgs
-a
godkāris
-e
,
sub.
garbėtroška
scom.
godkārs
-a
,
adj.
garbės trokštantis
-i
godpilns
-a
,
didžiai garbingas
-a
godpilns uzdevums - [didžiai] garbinga užduotis
godprātība
garbingumas,
taurumas,
kilnumas
godprātīgs
-a
,
garbingas
-a,
taurus
-i,
kilnus
-i
godprātīga rīcība - kilnus poelgis