Kvēlēt lietuviškai
Kvēlēt - kvēle
tik
sg.
1.
fiz.
tech.
kaitinimas
2.
prk.
užsidegimas,
įkarštis,
aistra
jaunības kvēle - jaunatviškas įkarštis
(užsidegimas)
kvēlēt
ppr.
3
prs.
(kvēl,
~ēja,
~ēs)
,
sk. kvēlot
kvēlot
ppr.
3
prs.
(~o,
~oja,
~os)
1.
žėruoti,
rusenti
(pvz. apie anglis)
kvēlojošas ogles - žarijos
2.
prk.
degti,
liepsnoti
acis kvēlo - akys liepsnoja
(dega)
vaigi kvēlo - skruostai dega
(kaista)
kvēlot naidā - degti neapykanta