Kvēpis lietuviškai
Kvēpis - kvēpains
~aina
,
aprūkęs
-usi,
apsmilkęs
-usi,
paišinas
-a
kvēpeklis
(gen.
pl.
~ekļu)
kvēpene
(gen.
pl.
~eņu)
,
spingsulė,
žibė;
rūkeklė
dial.
kvēpi
tik
pl.
suodžiai,
paišai
kvēpināt
(~inu,
~ini,
~ina,
~ināja,
~inās)
1.
aprūkinti,
suodinti
(pvz. stiklą)
2. sk. dūlēt
3.
kvēpināt vīraku
1)
bažn.
- smilkyti kodylą
2)
(kādam)
prk.
- nusilenkti kaip prieš Viešpatį
(kaip Viešpačiui)
kvēpis
tik
sg.
(gen.
~ja)
,
anglis
menot.
(piešimo medžiaga)
kvēpja zīmējums - anglimi pieštas paveikslas
kvēpt
ppr.
3
prs.
(~st,
~a,
~s)
,
smilkti,
rūkti
(pvz. apie žibalinę lempą, žvakę)