Mele lietuviškai
Mele - mele (gen. pl. meļu) , sk. melis
Mēle - mēle
(gen.
pl.
mēļu)
,
įv.
reikš.
liežuvis
mēles gals / muskuļi - liežuvio galiukas / raumenys
mēles desa
kul.
- liežuvinė dešra
liesmu mēles
prk.
- liepsnos liežuviai
♦
zemes mēle - nerija
ļauna mēle - pikti liežuviai
mēle balta - tylenis
(ppr. apie nemokantį atsikirsti)
skriet mēli izkārušam
šnek.
- lakstyti iškišus liežuvį
turēt mēli aiz zobiem, pievaldīt mēli
šnek.
- laikyti liežuvį už dantų, valdyti liežuvį
palaist mēli
šnek.
- paleisti liežuvį
trīt mēli gar kādu
šnek.
- apkalbinėti
iekost mēlē
šnek.
- prikąsti liežuvį
atraisīt mēli - atrišti liežuvį
tas man mēles galā - tai ant liežuvio galo
mēle niez[pasacīt] - liežuvį niežti[pasakyti]
kulstīt(deldēt) mēli
šnek.
- liežuviu
(šūdą vulg.) malti
kas uz sirds, tas uz mēles - kas ant širdies, tas ir ant liežuvio
viņai ir asa mēle - ji turi aštrų liežuvį
viņam ir veikla mēle - jis turi lankstų liežuvį
viņai mēle šaudās kā atspole
šnek.
- jos liežuvis dirba kaip šaudyklė
mēli var norīt
šnek.
- liežuvį galima nuryti
kā mēli norijis - kaip liežuvį prarijęs
lai viņam mēle sakalst! - kad jam liežuvis nudžiūtų!
runāt svešā mēlē - kalbėti svetima kalba
laist pār mēli
šnek.
- vemti, ožius lupti
mēlenis
(gen.
pl.
~eņu)
,
lingv.
liežuvinis garsas