Reibīgs lietuviškai
Reibīgs - reibīgs
-a
,
sk. reibinošs
reibināt
(~inu,
~ini,
~ina,
~ināja,
~inās)
,
svaiginti,
kvaitinti
reibinošs
-a
,
svaiginantis
-i,
svaigus
-i,
svaiginamas
-a
reibinoša smarža - svaiginantis kvapas
reibinošs augstums - svaiginantis aukštis
reibinoši panākumi
prk.
- svaiginantys
(nepaprasti) laimėjimai
(pasiekimai)
reibinoši dzērieni - svaigalai
(svaiginamieji gėrimai)
reibonis
(gen.
pl.
~oņu)
,
svaigulys,
galvos sukimasis
man uznāca reibonis - man apsisuko galva
reibs
~a
,
sk. reibinošs
reibt
(~stu,
~sti,
~st,
~a,
~s)
,
suktis;
svaigti;
kaušti
man reibst galva - man sukasi
(svaigsta) galva
reibums
apsvaigimas;
įkaušimas,
pasigėrimas
viegls reibums - įkaušimas
reibuma stāvoklis - girtumo būsena
reibumā izdarīta noziedzība
teis.
- girto / girtos padarytas nusikaltimas