Runātnīgs lietuviškai
Runātnīgs - runāt
(~ju,
~-,
~-,
~ja,
~s)
,
kalbėti,
šnekėti
runāt latviski / lietuviski - kalbėti latviškai / lietuviškai
runāt taisnību - kalbėti tiesą
runāt niekus - kalbėti niekus
runāt pret[ī] - prieštarauti
runāt starpā - įsikišti, įsiterpti
(į kalbą)
runāt kādam pa prātam - kam pataikaujant pritarinėti, kalbėti kam meilikaujamai
starp mums runājot - tarp mūsų kalbant
♦
runāt kā no grāmatas - kalbėti kaip iš rašto
nav ko runāt - nieko nepasakysi
nerunā gari, bet dari! - mažiau kalbų, daugiau darbų!
runātājs
-a
,
kalbėtojas
-a,
oratorius
-ė
runātāja tribīne - kalbėtojo tribūna
runātāja dotības - kalbėtojo talentas
iepriekšējais runātājs - ankstesnysis kalbėtojas
runāties
(~jos,
~jies,
~jas,
~jās,
~sies)
,
kalbėtis,
pasikalbėti
runātnīgs
-a
,
sk. runīgs