Ķepīgs lietuviškai
Ķepīgs - ķepēt
(~ēju,
~ē,
~ē,
~ēja,
~ēs)
,
šnek.
1.
storai tepti,
drėbti,
krėsti
ķepēt sviestu uz maizes - tepti sviestą ant duonos
2.
lipdyti,
klijuoti
sniegs ķepē acis ciet - sniegas lipdo akis
3.
kabinti,
kabliuoti,
kirsti
(godžiai valgyti)
bērni ķepē biezputru - vaikai kabina košę
ķepīgs
~īga
,
šnek.
kibus
-i,
lipnus
-i
ķepīgi dubļi - lipnus
(glitus) purvas
ķepināt
(~inu,
~ini,
~ina,
~ināja,
~inās)
,
drėbti,
krėsti,
lipdyti
(terliojant)
ķepināt klāt - pridrėbti
(prie ko)
(lipdant)
ķepiņa
dem.
letenėlė
ķept
tik
3
prs.
(ķep,
~a,
~s)
,
kibti,
lipti
dubļi ķep pie riteņiem - purvas kimba prie tekinių
sniegs ķep pie kājām - sniegas limpa prie kojų