Dvokla - dvókla (1) kopdz. niev. ļūļa kopdz.; mūlāps; muļķis -e; stulbenis -e; šeķis -e;dvoklinėti (~inė́ja, ~inė́jo) , iter. niev. klimstēt; staigāt kā apdullušam -ai (apstulbušam, -ai)
