Ištiktis latviškai

Ištiktis - ištìkti   (~iñka,  ~ìko)  (ką)
1. piemeklēt  (ko); pārsteigt  (ko); uzbrukt  (kam)
jį ištiko liga - viņu piemeklēja slimība
juos jūroje ištiko audra - viņus jūrā pārsteidza vētra
jį ištiko nelaimė - viņam uzbruka  (atgadījās) nelaime
2. uznākt; sacelties  (par dabas parādībām)
šį rajoną dažnai ištinka sausra - šo rajonu bieži piemeklē sausums
ištiktis   (~iktiẽs)  (3b)  s. atgadījums; pēkšņs notikums; lēkme