Išvėpėlis - išvė̃pėlis -ė (1) muļķis -e; mūlāps -a; žāva kopdz.; tūļa;išvėpsoti (~so, ~sójo) , nostāvēt (kādu laiku) muti iepletušam -ai; nostāvēt ar muļķīgu sejas izteiksmi