Slapumas latviškai

Slapumas - slapumas  (2)
1. tieksme slēpties  (slapstīties)
2. pārn. noslēgtība;
slapūnas   -ė  (2)
1. tas  (tā), kas mēdz slēpties  (slapstīties)
2. pārn. noslēgts cilvēks;
slapus   -ì  (4)
1. tāds, -a, kas mēdz slēpties  (slapstīties)
2. pārn. noslēgts   -a
slapios prigimties žmogus - noslēgtas dabas cilvēks

Šlapumas - šlàptelėti   (~telėja,  ~telėjo)
šlapterėti   (~terėja,  ~terėjo) ,   dem.  ,
šlapti  (šlam̃pa, šlãpo) kļūt slapj/āk/am   -ai  (mitr/āk/am, -ai);
šlapukas  (2) sar. niev.
1. pienapuika, smurgulis
2.  arī s.  (~ùkė) gultas slapinātājs   -a;
šlapukė  (2) sūklis pirkstu slapināšanai;
šlapuma  (3b)
1. slapjš  (mitrs, mikls) laiks
2. slapja vieta, slapjums;
šlapumas  (2)
1. slapjums
2. sk.   šlapumà;
šlaputėlis   -ė  (2) galīgi slapjš   -a