Springimas latviškai
Springimas - sprìngčioti
(~čioja,
~čiojo)
,
iter.
dem.
sk.
spriñgti;
springdyti
(spriñgdo, spriñgdė)
spriesties kaklā
(rīklē);
darīt, lai aizrītos;
springimas
(2)
1.
spriešanās kaklā
(rīklē);
aizrīšanās;
rīstīšanās
2.
sar.
iron.
alkatīga ēšana,
rīšana;
springsėti
(~si,
~sė́jo)
,
kāsēt
(aizrijoties),
rīstīties;
springsoti
(spriñgso, ~sójo)
būt iespriedušamies kaklā
(rīklē)
kažkas springso gerklėje - kaut kas ir iespriedies rīklē